2019.gada 1.jūnijā Krāslavā, grāfu Plāteru pils kompleksā notika Baltkrievu kultūras diena, kuru organizēja Baltkrievijas Republikas Ģenerālkonsulāts Daugavpilī sadarbībā ar Krāslavas novada domi. Grandiozo mūzikas un informatīvo pasākumu atbalstīja Latgales reģiona baltkrievu organizācijas, tajā skaitā arī Daugavpils Baltkrievu kultūras centrs.
https://bkc.daugavpils.lv/lv/home/11-newsru/310-baltkrievu-sv-tki-spilgti-atkl-ja-vasaru-kr-slav?print=1&tmpl=component#sigProIdf7d11f64ff
Varenajā Plāteru dzimtas muižas teritorijā, kur atdzimst vēsture, atrodas Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs un starptautiskais kulinārijas mantojuma centrs, Krāslavas vēstures un mākslas muzejs, Amatu māja rekonstruētājos grāfu staļļos, skaists ainavu parks. Šajā slavenajā vietā vasaras pirmajā dienā, kura bija tik karsta un saulaina, Krāslavas iedzīvotājiem un novada viesiem bija iespēja iepazīties ar Baltkrievijas kultūras daudzveidību, paražām un tradīcijām, dziesmām un dejām.
Kā atzīmēja Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsuls Daugavpilī Vladimirs Klimovs Baltkrievu kultūras dienu Krāslavā atklāšanas pasākumā, “Baltkrievu diena Krāslavā” ir tādu Krāslavas novada projektu daļa, kā “Pjatj vesel” un “Pie viena galda”. Šo projektu pievilcība ir savā vienkāršībā un katram saprotamā vēstījumā – sabiedrības saliedētība caur tās daudzveidību, kultūru daudzveidību, tradīciju un ieražu daudzveidību, tādas daudzveidības, kas tiecas pēc miera, labām kaimiņattiecībām un savstarpējas garīgās bagātināšanās.
Baltkrievijas un Latvijas sadraudzības tēmu turpināja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks. Viņš atzīmēja, ka Krāslavas novadā mierā un saskaņā dzīvo daudzu tautu cilvēki, un tas arī atspoguļojās pilsētas ģerbonī - laiva ar pieciem airiem uz zila fona. Airi simbolizē Krāslavas iedzīvotāju galvenās tautības: latvieši, poļi, ebreji, krievi, baltkrievi. Tāpēc Baltkrievijas kultūras diena Krāslavā – jauns, interesants un loģisks projekts.
Par sadarbības un divpusējo attiecību, starp Latviju un Baltkrieviju un to pierobežas teritoriju, nozīmīgumu runāja Latvijas Republikas konsuls Vitebskā Uģis Skuja. Ar viņu bija solidāri Glubokoje rajona deputātu padomes priekšsēdētāja Gaļina Unukoviča un Eiroreģiona Baltkrievijas biroja “Ozernij kraj” vadītājs Mihails Orehovs.
Daudz cilvēku varēja sastapt Amatu mājā, kur uz prezentācijas filmas kadru fona par Baltkrievijas skaistumiem, melodiskajām baltkrievu dziesmām, tika organizētas dažādas meistarklases: leļļu-amuletu izgatavošana, māla suvenīru un svilpju izgatavošana, gleznošana uz dēļiem, krāsošana, auduma krāsošana u.c.. Informācijas stendos tika prezentēti materiāli par valsts simboliku un statistiski dati par Baltkrievijas Republiku, literatūra par tūrismu, ekonomiku, Baltkrievijas ievērojamākajām vietām.
Lielo interesi apmeklētājos izraisīja baltkrievu roku dvieļu - rušniku izstāde-prezentācija no Daugavpils Baltkrievijas kultūras centra fondiem. Autentiski nacionālie dvieļi no visiem Baltkrievijas apgabaliem ir muzeja ekspozīcijas “Baltkrievu hatka” eksponāti, kurus muzejam dāvāja Daugavpils iedzīvotāji, Baltkrievijas kultūrizglītības biedrības “Uzdim” biedri, baltkrievu draugi. Austi ar dažādu rakstu un ornamentu, rotāti ar mežģīnēm, balināti un iestīvināti, izšūti ar prasmīgām un čaklām mūsu māmiņu un vecmāmiņu rokām, rušniki nes siltumu, mīlestību un izraisa nostalģiju. Tieši tāpēc daudzi Amatu mājas apmeklētāji, īpaši vecāka gada gājuma cilvēki, ieinteresējās par bagāto baltkrievu rušniku kolekciju, kuru prezentēja metodiķe Marija Pometjko. Interesi pastiprināja arī spēle, kuras būtība bija – atrast uz rušnikiem īpašus simbolus-ornamentus, un kam tas izdevās – saņēma saldo dāvanu no Baltkrievias Republikas Ģernerālkonsulāta.
Krāslavas muzeja zālē tika organizēta gleznu izstāde ar nosaukumu “Papīra sapņi”. Mākslas darbu autore, kuri tika izgatavoti vitinanki tehnikā, pazīstamā māksliniece, Baltkrievijas tautas mākslinieku apvienības biedre Jeļena Šalimo (Minska). Tikai dažas dienas apmeklētāji varēja iepazīties ar reto baltkrievu dekoratīvās un lietišķās mākslas veidu – mākslas gleznu izgriešana no papīra.
Izejot no vēsajām pils ēkām, apmeklētāji iesaistījās skaļā un jautrā baltkrievu svētku atmosfērā.
Pie Grāfa pils sienām dziedāja Krāslavas kultūras nama ansamblis “Noktjurn” un Dagdas baltkrievu biedrības “Verbica” ansamblis “Akolica”. Muzikālo stafeti no Latgales baltkrieviem pārņēma Glubokoje pilsētas Tradicionālās kultūras un tautas mākslas Folkloras tautas teātris “Cjareška” (Baltkrievija), kas dāvināja Krāslavas iedzīvotājiem ilgu koncertu. Jautras baltkrievu dziesmas mijās ar akordeonistu meistarīgajām kompozīcijām. Vienaldzīgu skatītāju nebija: vieni dziedāja līdzi, citi dejoja un visi dāsni aplaudēja māksliniekiem.
Tajā paša laikā, vecā parka ēnā, Baltkrievijas Republikas Ģenerālkonsulāta darbinieki gatavojās baltkrievu nacionālās virtuves prezentācijai. Ar ko tā parasti asociējas? Protams ar draņikiem! Kartupeļu pankūku cepšanas meistarklasi svaigā gaisā, atklātā ceptuvē, demonstrēja Krāslavas baltkrievu biedrības “Vjaselka” priekšsēdētāja Svetlana Steļmačonoka. Bet, kad pienāca laiks degustācijai – gribētāju nobaudīt aromātiskos baltkrievu draņikus ar krējumu un ceptām olām bija ļoti daudz. Un visiem pietika šī cienasta!
Par Baltkrievu kultūras dienu Krāslavā simbolisko nobeigumu kļuva kulinārais interaktīvs. Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsuls V.Klimovs, Latvijas Republikas konsuls U.Skuja, Krāslavas domes priekšsēdētājs G.Upenieks un viņu viesi izcepa “draudzības olas”; jo kaimiņu tautām ola ir saules un atdzimšanas simbols, bet vēl – veselības, veiksmes un bagātības, kas arī tika novēlēts visiem svētku dalībniekiem un organizatoriem.
Informācija sagatavota:
Baltkrievu kultūras centrs,
Žanna Romanovska, Marija Pometjko