Daugavpilī tika atklāta muzeja ekspozīcija “Baltkrievu hatka”

2018.gada 24.novembrī VIII Starptautiskā tautas kultūras festivāla “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” ietvaros Baltkrievu kultūras centrā (BKC) notika muzeja ekspozīcijas “Baltkrievu hatka” svinīgais atklāšanas pasākums, kurš kļuva par mākslas projekta “Baltkrievu dārgumu lāde”, mākslinieciskā akcija turpinājās visa gada garumā, rezultātu.

Janvārī startēja mākslas projekts “Baltkrievu dārgumu lāde”, katru mēnesi BKC notika pasākums, kura laikā skatītāji tika iepazīstināti ar baltkrievu sakrālajiem un autentiskajiem darinājumiem un priekšmetiem -  roku dvieļiem (rušnik), jostām, tautas tērpiem, galdautiem, paklājiem u.c. Visi priekšmeti ir roku darbs, veidoti no lina vai vilnas, glabājās lādē un tika pārmantoti no saviem senčiem. Katrai mantai tiek veltīta uzmanība gan eposā, gan baltkrievu rakstnieku literārajos autoru darbos. Akcijas iniciatori vēršas pie Daugavpils iedzīvotājiem ar lūgumu ziedot topošajam muzejam baltkrievu sadzīves priekšmetus, un lūgums saņēma atbalstu. Katrā pasākumā cilvēki dāvināja Baltkrievu mājai sirdij un atmiņai tuvus darinājumus, tādā veidā muzeja fonds tika papildināts ar dažādiem autentiskiem un saimnieciskiem priekšmetiem.

Muzeja ekspozīcijas atklāšanas pasākums notika 24.novembrī festivāla “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” ietvaros. Pasākumā piedalījās delegācijas no Dubrovno un Novopolockas (Baltkrievija), Visaginas un Klaipēdas (Lietuva), Kaļiņingradas (Krievija). Ciemiņus ar maizi un sāli satika Gaļina Sontocka un Jevgenija Guļajeva, kuras noformēja muzeja ekspozīciju pēc Baltkrievijas kanoniem. 

Pie ieejas hatkā apmeklētājus gaida tās “saimnieki” – Alesj un Alesja, tērpušies tautas tērpos. Blakus atrodas stends, kurš stāsta par baltkrievu skaita izmaiņām Daugavpilī pēdējo simts gadu laikā, saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem, kuri tika saņemti no Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja. Tā, cara laikā, 1897.gadā pirmā tautas skaitīšana atzīmēja 2 % baltkrievu pilsētā ar 69,7 tūkstošiem iedzīvotāju. Latvijas Republikā, 1935.gadā, baltkrievu jau bija 3 % no Daugavpils iedzīvotājiem (iedzīvotāju skaits 45,1 tūkstoši). Padomju varas pēdējā gadā, 1991.gadā, Daugavpilī dzīvoja rekordliels iedzīvotāju skaits – 129 500, no tiem 8,8% - baltkrievi. Tagad baltkrievi sastāda nedaudz vairāk par 7 % no Daugavpils iedzīvotājiem.

Pašā “hatkā” mēbeles un sadzīves priekšmeti tiek izvietoti tradicionāli. Sarkanajā stūrī – ikona uz roku dvieļa (rušnik). Sievas stūrī – lāde ar uzkrātajiem dārgumiem. Aiz lina aizkariem uz palodzes ir redzami puķu podi ar ģerānijām. Ir stilizēta krāsns, uz kuras guļ vectēvs. Vēl viens vectēvs sēž uz krēsla pie kokles. Mājās ir arī harmonikas. Galds pie loga ir klāts ar lina austu galdautu. Uz gultas, kas ir klāta ar palagu, uz kura ir koši izšūti ziedi, skaisti sakārtoti, tādā pašā tonī, spilveni. Vienu sienu izrotā austi paklāji (divani), uz grīdas – paklāji un mazāki paklājiņi. Vērpjamais ratiņš, ķērne, sile, koromislo, uhvat, piesta, gludekļi, trauki un citi zemnieku sadzīves priekšmeti – visi ir autentiski un tika atvesti no dažādām Baltkrievijas pusēm.

Pēc muzeja priekšmetiem var izzināt Baltkrievijas diasporas aktīvistu ģeogrāfisko izcelsmi, to atzīmēja Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska, pasniedzot katram ziedotājam pateicības rakstu.

Katram pasākuma dalībniekam bija iespēja uzstāties. Piemērām, Gaļina Sontocka stāstīja par savas vecmāmiņas roku dvieli (rušnik), kuram ir vairāk nekā simts gadu un tas tika atvests no Grodaņas apgabala. Marija Pometjko, ar asarām acīs, stāstīja par motovilo, kuru izmantoja viņas māte, kad nodarbojas ar aušanu, un tas arī tika atvests no Grodņas apgabala. Jevgenija Guļajeva no Braslavas rajona atstāja muzejā atmiņas par māti – viņas adīto salveti, bet Valentīna Lipinska no Postavas rajona – mātes galdautu, kas tika izšūts speciāli bēdīgiem notikumiem un ir ļoti rets eksemplārs. Lilija Voronova no Mioru rajona uzdāvināja muzeja fondam mātes kāzu galdautu un ļoti daudz skaistus un interesantus zemnieku sadzīves priekšmetus. Vairāk nekā 25 dāvinātāju vārdi jau ir ierakstīti muzeja “Baltkrievu hatka” hronikā, katram – milzīgs paldies!

Vēsturiskus faktus un personiskas atmiņas organiski sasaistīja baltkrievu dziesmas ansambļu “Kupaļinka” un “Praļeski” izpildījumā. Ļoti aizkustinoši tika dziedāta dziesma “Gaspodzj blagosavij” ar Anatolija Rubinova vārdiem, Stanislava Volodjko tulkojumā, kuru izpildīja solists Sergejs Šabadalovs (Lietuva), tā bija brīnišķīga dziesmas pirmizrāde. 

Baltkrievu kultūras centrs plāno izmantot muzeja ekspozīciju arī izglītojošās un izzinošās nodarbībās skolēniem.

Informācija sagatavota:

Baltkrievu kultūras centrs