Baltkrievu „Ļanok” izdejoja deju rakstus Mioru festivālā

        2018.gada 16.septembrī Mioros, Vitebskas apgabalā (Baltkrievijā) festivālā “Жураўлі і журавіны Міёрскага края” (“Mijoru novada dzērves un dzērvenes”) Daugavpils Baltkrievu kultūras centra (BKC) deju ansamblis „Ļanok” un solisti sniedza stundu  garu priekšnesumu.

Piedalīšanos Mioru festivālā kļuva jau par tradicionālu un ikgadēju pasākumu un notika parakstītās sadarbības Vienošanās ietvaros starp Mioru rajona izpildkomitejas jaunatnes lietu nodaļu un Baltkrievu kultūras centru. Puses vieno senas draudzības un sadarbības attiecības un pateicoties tam, daudzi BKC radošie kolektīvi jau apmeklēja šo brīnišķīgo vietu ar „dzērvenēm un dzērvēm”. 

Daugavpils delegāciju satika Žuravļj (dzērve) un Žuravinka. Mioros visur bija jūtama svētku gaisotne, pilsētas iedzīvotāji un pilsētas ciemiņi steidzās un pussalu, kur notika svētku pasākumi. Stundas garumā Daugavpils baltkrievi priecēja visus ar savām dejām, dziesmām, jokiem. Deju kolektīvs „Ļanok” (mākslinieciskais vadītājs Marina Meduņecka) ar tautas jautrām dejām „Ļavoniha” un „Baltkrievu polka” tā iedvesmoja skatītājus, ka daudzi sāka dejot līdzi. Mūsu dejotāji iepazīstināja skatītājus ar latviešu un latgaliešu dejām. Jauniešu dejas duets – Ludmila Maligina un Valerijs Meduņeckis, izpildīja balles dejas – “Vīnes valsis” un “Belarusj”.

Ļoti organiski koncerta programmā iekļaujas baltkrievu, latviešu un krievu dziesmas Julijas Hmeļnickas un Vitalija Mihailovska izpildījumā. Programmas vadītāja Gaļina Sontocka ar dzejoļiem un jokiem ļoti interesanti apvienoja visus programmas deju un dziesmu priekšnesumus, kurus skatītāji sagaidīja ar dāsniem aplausiem.

Pēc koncerta Daugavpils delegāciju sagaidīja daudzas interesantas aktivitātes: amatnieku tirdziņš, kur varēja apskatīt un iegādāties salmu suvenīrus, izstrādājumus no keramikas un koka, nacionālo ēdienu degustācija un protams, dzērvenes - festivāla galvenais vadmotīvs. Atmiņā palika vērpjamā ratiņa makets miniatūrā. Tā arī gribējās pagriezt ratiņu un novērpt plānu diegu, kā to darīja mūsu mātes un vecmātes.

Neaizmirstamā ekskursija bija uz Republikānisko ainavu liegumu “Jeļna”. Jeļņa – tas ir vairāk nekā 25 ha maz skarts dabas stūris; tas ir savvaļas un senā vieta, kas tika izveidota speciāli, lai par to rakstītu leģendas un pasakas, jo liegumam ir ap 9000 gadu. Tas ir vislielākais augstais purvs Baltkrievijā un piektais pēc lieluma Eiropā! Jeļņa pievelk tūristus ar saviem 118 ezeriem, kur mīt 130 putnu sugas, starp tiem tādas retas, kā melnkakla gārgale, jūras ērglis, melnais stārķis. Bez tam, Jeļņā dzīvo ap 6000 dzērvju, kuri šeit mīt līdz katras migrācijas sezonai. Vislielākais ezers – Jeļņas ezers, vairāk nekā 5 kv.m. Nav brīnums, ka šī vieta izraisa patieso interesi gan zinātniekiem, gan ornitologiem, gan fotogrāfiem, gan tūristiem.

Mūsu ceļotāji ne tikai pastaigājās pa purva taku un nobaudīja skaistus dabas skatus, bet paši centīgi paspēja arī savākt vairākus litrus veselīgo ogu – dzērvenes. Brauciens bija ļoti veiksmīgs. Varat iedomāties, ka tagad daži mākslinieki dzīvo ar sapni… par purvu!

Uz tikšanos, Mioru novads!

Informācija sagatavota:

Baltkrievu kultūras centrs