„Rakutovskoje leto” (Rakutjovas vasara) pulcēja kopā Maksima Bogdanoviča daiļrades cienītājus

„Lapaspuse labākā  dzīves dienasgrāmatā!” tā dzejnieks Maksims Bogdanovičs nosauca 1911. gadā pavadītus divus vasaras mēnešus baltkrievu ciematā Rakutovšina pēc ilgas šķiršanās  ar dzimteni. Katru gadu šeit notiek Dziesmas un dzejas svētki „Rakutovskoje leto”, kuri savieno kopā paša jaunākā baltkrievu literatūras klasiķa cienītājus. 2017. gada 30. jūlijā šajā kultūras forumā pirmo reizi piedalījās Daugavpils Baltkrievu kultūras centra (BKC) delegācija.

1911. gada vasarā ciematā Rakutovšina (pašlaik Minskas apgabala Molodečno rajons) atbrauca jaunais dzejnieks Maksims Bogdanovičs. Viņu uzaicināja ciemos viņa draugi no „Наша Нива” Antons un Ivans Luckeviči, īpašums piederēja viņu tēvocim Vāclavam Ličkovskim. Maksims Bogdanovičs atgriezās dzimtajās vietās tikai pēc 15 gadiem, kad bija jau neārstējami slims ar tuberkulozi... Autentiskajā baltkrievu ciematā viņš pavadīja tikai divus mēnešus, tomēr tie kļuva pārsteidzoši bagāti dzejnieka daiļradē. Šajā vietā M. Bogdanovičs uzrakstīja divus savus labākos darbus – poēmas „Veronika” un „V derevne”, ka arī 17 dzejoļus, kuri kļuva par viņa vienīgā dzīves laikā izdotā krājuma „Vjanok” pamatu.

No 1983. gada muzejā „Folvark Rakutovšina” katru gadu notiek Dziesmas un dzejas svētki „Rakutovskoje leto”. Zeme, kura iedvesmoja Maksimu Bogdanoviču, pēdējā jūlija svētdienā pulcē viņa daiļrades cienītājus, baltkrievu literatūras un mūzikas talantus, tūristus un amatniekus.   

Muzeja komplekss ir izvietots ļoti skaistajā, gleznainajā vietā un iekļauj sevī saimnieka māju, izīrējamo māju (šajā mājā dzīvoja M. Bogdanovičs), klēti, Maksima dārzu, Maksima avotu, dzejnieka pieminekli.     

Svētku viesus un dalībniekus uzrunāja Molodečno rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietniece Alesja Lukovska. Bet tālāk uz skatuves uzstājās dzejnieki, rakstnieki un folkloras kolektīvi no Minskas un Molodečno rajona, viesi no Sankt-Pēterburgas, Jaltas, Daugavpils. 

Daugavpils Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska savā runā atzīmēja, ka pateicoties Valsts baltkrievu literatūras vēstures muzejam Latvijā atbrauca ceļojošā izstāde, veltīta M. Bogdanoviča daiļradei, ar kuru pusgada laikā iepazīstinājās vairāki Rīgas, Daugavpils, Jēkabpils un Dagdas iedzīvotāji. Ž. Romanovska uzdāvināja Valsts baltkrievu literatūras vēstures muzeja direktoram Dmitrijam Jackevičam nesen izdoto grāmatu «Беларускі кірмаш у Даўгаўпілсе», divu Latvijas un Baltkrievijas kultūras iestāžu sadarbība tika stiprināta ar Vienošanos par sadarbību. Savukārt BKC metodiķe Marija Pometko izlasīja Staņislava Volodjko, Daugavpils dzejnieka, Baltkrievu rakstnieku savienības locekļa,  dzejoli-veltījumu «Ракуцёўскае лета».

Koncerts skanēja gandrīz četras stundas. Daudzi skatītāji ar interesi piedalījās meistarklasēs, interaktīvajos spēļu laukumos, kvestā, iepazīstinājās ar amatnieku izstādēm, iegādājās suvenīrus un degustēja vietējo ēdienu. Pie ūdens avota viņus satika dziednieces, piedāvāja uzminēt mīklas, un novēlēja stipru veselību visu gadu.

Svētki ciematā Rakutovšina daugavpiliešiem kļuva par vietu, kur var satikties ar labiem cilvēkiem un draugiem. Rakstnieks Mihasj Kozlovskis BKC bibliotēkai uzdāvināja jaunu  latviešu baltkrievu literātu grāmatu «Крывіцкія руны II», mēs viņu gaidīsim svētkos Daugavpilī, kuri tiks veltīti baltkrievu grāmatiespiešanas 500.gadadienai. Bija gods ielūgt uz Starptautisko festivālu «Беларускі кірмаш у Даўгаўпілсе» dzejnieku, publicistu, Belteleradiokompānijas starptautiskās pārraides galvenās direkcijas direktoru Naumu Gaļperoviču, ar kuru agrāk piedalījāmies „Polockas lasījumos”. Priecājamies satikties ar dūdas spēlētāju Sergeju Jaruku, kurš uzstājās Kupalles svētkos Dagdā un Daugavpilī. Ar aizturēto elpu klausījāmies dzejneku un bardu Alesju Kamackovu, ar kuru iepazināmies Rīgā pie Vjačkas Teleša, Baltijas baltkrievu gleznotāju apvienības „Маю гонар” jubilejā. 

Pasaule ir maza. Cik apbrīnojami ir tas, ka Baltkrievija ir tik bagāta ar lauku ciematiem, kuros literāti atrod savu iedvesmu un veido šedevrus, atstājot tos pēcteču mantojumā, bet tie, savukārt,  papildina nācijas literatūras bagātību lādi un saglabā šīs sētas-muzejus.

Informāciju sagatavoja:

Baltkrievu kultūras centrs