Atzīmējot Starptautisko dzimtās valodas dienu, 20. februārī Forštates kultūrtelpā norisinājās VII Starptautiskā konference “Baltkrievu lasījumi” un publiskais diktāts baltkrievu valodā.
Konferencē “Baltkrievu lasījumi” piedalījās pētnieki no Latvijas un Lietuvas, kas pievēršas Latvijas baltkrievu kopienas vēstures izpētei un Latvijas un Baltkrievijas kultūrvēsturisko saikņu analīzei. Kopumā dalībnieki prezentēja 11 pētnieciskos ziņojumus, kas bija sadalīti četros tematiskajos blokos – izglītība, arhīvu atradumi, personības un vēsturiskā atmiņa.
Konferences tematiskie bloki un ziņojumi:
- Izglītība:
Žanna Romanovska stāstīja par Raiņa uzstāšanos Akadēmiskajā konferencē par baltkrievu pareizrakstības un alfabēta reformu 1926. gadā Minskā. Anna Ivane pārlapoja Rīgas Jāņa Kupalas baltkrievu pamatskolas vēstures lappuses. Marija Pometjko iepazīstināja ar Baltkrievu kultūras centra amatiermākslas kolektīvu pieredzi valstiski nozīmīgos pasākumos – Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica”.
- Arhīvu atradumi:
Milana Drugoiveiko iepazīstināja ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos atrastajiem artefaktiem par 1924.–1925. gada “baltkrievu procesu”. Ineta Janovska stāstīja par 3. Saeimas deputāta un LR Izglītības ministrijas Baltkrievu nodaļas vadītāja Vladimira Piguļevska dokumentiem Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā. Žanna Romanovska demonstrēja iepriekš nezināmas skolotāju Saharovu ģimenes 1931.–1935. gada fotogrāfijas no privātā arhīva.
- Personības:
Jevgeņijs Golubevs atklāja Tīzenhauzenu dzimtas lomu Baltkrievijas un Latvijas vēsturē. Josifs Ročko stāstīja par slaveno mākslinieku Jūdelu Penu, kurš Dvinskā mācījās gleznošanu. Gaļina Ivanova vēstīja par mākslinieku Pjotru Hudobčenoku un viņa unikālajām 3D miniatūrām.
- Vēsturiskā atmiņa:
Jeļena Zabeļska vadīja virtuālu ekskursiju pa Viļņas Rasu kapiem, īpaši izceļot ievērojamu baltkrievu kultūras darbinieku piemiņas vietas. Andrejs Taturs turpināja pētījumu par baltkrievu nekropoli Latvijā, analizējot piemiņas vietu stāvokli un to saglabāšanu valstī un ārpus tās.
Konferences turpinājumā notika publiskais diktāts baltkrievu valodā. Katru gadu tam izvēlas kāda jubilāra darbu. Šoreiz diktāta pamatā bija fragments no Vladimira Korotkeviča (1930–1984) leģendas “Vēja māte” – pārdomas par dzimteni, brīvību un baltkrievu valodu.
V. Korotkeviča darba fragments veiksmīgi iekļāvās konferences koncepcijā. Rakstnieks mīlēja Latviju, sauca to par “dzintara zemi”, viesojās šeit, draudzējās ar latviešu literātiem un tulkoja viņu darbus. Pasākuma laikā bija apskatāma arī V. Korotkeviča grāmatu izstāde, savukārt literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs savu pētījumu veltīja autora populārākajam romānam “Karaļa Staha savvaļas medības”.
VII Starptautiskās konferences “Baltkrievu lasījumi” noslēgumā visi dalībnieki saņēma sertifikātus, pateicības rakstus un piemiņas dāvanas.
Konferenci organizēja: Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Daugavpils Kultūras pils” Nacionālo kultūru centra Forštates kultūrtelpa.
Foto: Marija Pometjko
https://bkc.daugavpils.lv/lv/11-newsru/811-daugavpil-sept-to-reizi-norisinajas-konference-baltkrievu-las-jumi?print=1&tmpl=component#sigProId3cf0d2c839
Informāciju sagatavoja
DVPI “Daugavpils Kultūras pils”
Nacionālo kultūru centrs,
tālr.: +371 20374840