2021.gada 8.decembrī Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā (BKC) notika literāri muzikālais vakars “Maksims Bogdanovičs: pazīstams un nezināms”, veltīts baltkrievu literatūras klasiķa 130.gadadienai.
https://bkc.daugavpils.lv/lv/11-newsru/503-velt-jums-baltkrievu-dzejnieka-maksima-bogdanovica-130-jubilejai#sigProId2803560bca
Maksims Bogdanovičs ir atminams pēc pasaules pazīstamā “Romansa”, vairāk zināma kā “Zorka Venera”. Dzejai, kurā ir slavināta mīlestība pret dzimto Baltkrieviju un savu tautu, bija izveidota mūzika un tā ir iztulkota daudzās valodās un tiek dziedāta dažādās pasaules malās.
Maksims Bogdanovičs (1891-1917) – viens no baltkrievu literatūras un literārās valodas veidotājiem, dzejnieks, prozaiķis, publicists, literatūrzinātnieks, tulkotājs.
Dzimis 1891.gada 9.decembrī Minskā, inteliģentā daudzbērnu ģimenē, kurā runāja krievu valodā, taču dzīvesveids balstījās uz baltkrievu normām. Ģimene vairākas reizes mainīja savu dzīvesvietu un lielāko daļu savas traģiski īsas dzīves M.Bogdanovičs pavadīja tālu no dzimtenes. Viņš bija Baltkrievijā tikai divas reizes, baltkrievu valodu iemācījās pēc grāmatām, viņa manuskripti atradās “Naša ņiva” arhīvos, dzīves laikā tika izdots tikai dzejoļu krājums “Vjanok”. M.Bogdanovičam bija lemts spilgti mirdzēt literatūras debesīs un pēc sevis atstāt milzīgu literatūras mantojumu un kļūt par baltkrievu literatūras klasiķi.
Viņa pirmais darbs – stāsts “Mūzika” (“Muzikant”), publicēts 1907.gadā avīzē “Naša niva” (Viļņā), autoram tad bija tikai 15 gadi. Tālāk izdevums regulāri publicēja M.Bogdanoviča dzeju, bet talantīgais dzejnieks saņēma daudz ziņu no kritiķiem un daļa no daiļdarbiem tā arī netika līdz lasītājiem. Taču avīžu arhīvs pēc izdevniecības slēgšanas aizlidoja uz visām pasaules malām.
Pēc Jaroslavļas ģimnāzijas pabeigšanas 1911.gadā M.Bogdanovičs apmeklēja Viļņu, kur iepazinās ar baltkrievu nacionālās atzimšanas darbiniekiem – brāļiem Luckevičiem, Vaclavu Lastovski, Broņislavu Epimah – Šipilo, kuri ietekmēja viņa daiļradi un pasaules redzējumu. Pēc atgriešanās uz dzimteni 1916.gadā, Minskā Bogdanovič uzrakstīja dzejoli “Pogoņa”, vienu no dramatiskākajiem dzejoļiem. Šajā laikā viņš jau bija nāvējoši slims. Viņš nomira 25 gadu vecumā no tuberkulozes Krimā, kur viņu aizsūtījuši ārstēties viņa draugi. Apglabāts Jaltas pilsētas vecajā kapsētā.
BKC literārajā viesistabā satikās baltkrievu literatūras cienītāji. Kāds no viņiem pirmo reizi iepazinās ar M.Bogdanoviču, kurš rakstīja “ne ar vārdiem, bet ar dvēseli”. Bogdanovičam tika veltīts video sižets no cikla “Pazīstamie baltkrievi” (autore Ludmila Rubļevska). No ekrāna izskanēja pazīstamās dziesmas: “Veronika”, “Zorka Venera”, “Sluckije tkačihi”, “Pogoņa”, “Po-nad belim puhom višen”. Leģendārais ansamblis “Pesņari” atklāja M.Bogdanoviča daiļradi plašākajai auditorijai, izveidojot veselu dziesmu koncertprogrammu ar Vladimira Muļavina un Igora Lučenka mūziku.
Vakarā izskanēja dzejnieka Staņislava Volodjko M.Bogdanovičam veltīts dzejolis un dziesmas “Rakutevskoe leto” audioieraksts Veras Talerko izpildījumā. Starpcitu, 2017.gada vasarā BKC delegācija viesojās miestiņā Rakutjovščina, kur M.Bogdanovičs nodzīvoja dažus mēnešus, bet bija ļoti ražīgi strādājis un šo periodu nosaucis par labāko savas dzīves periodu.
BKC vadītāja Žanna Romanovska pastāstīja par M.Bogdanoviča 3 dzejoļiem, kuri saglabājušies Latvijas starpkara perioda baltkrievu kustības pazīstamā darbinieka Konstantīna Jezavitova bagātīgajā bibliotēkā un pazuda kara laikā kopā ar viņa arhīvu. Pētnieku vidē ir tāda leģenda, ka “noslēpumains čemodāns” ar baltkrievu literātu manuskriptiem, tajā skaitā M.Bogdanoviča, tiek glabāts Latvijā. Par to savā jaunajā grāmatā “Pad suzorjem veri i nadzei” raksta Mihails Kozlovskis. Vai tas tik nav iemesls jauniem meklējumiem, pētījumiem un izcila klasiķa radošā mantojuma atklājumiem?
Informāciju sagatavoja:
Baltkrievu kultūras centrs
