Pirmssvētku dienā, piektdien, 2017.gada 17.novembrī pēc Jēkabpils baltkrievu biedrības “Spatkanne” aicinājuma Daugavpils Baltkrievu kultūras centra (BKC) delegācija devās uz jauko pilsētu Daugavas krastā, lai piedalītos noslēguma pasākumā, kas tika veltīts tautas tērpam.
Tematisko vakaru “Tautas tērpa svētki” organizēja Jēkabpils baltkrievu biedrība “Spatkanne” sadarbībā ar Dienas centru “Kopā būt!” projekta “Meklēsim, salīdzināsim, saglabāsim Latvijai”, veltīta Latvijas Republikas simtgades ietvaros.
Tautas tērpa tēma ir sakrāla, jo tērps ir katras tautas nenovērtējams vēsturisks mantojums, tautas bagātība un savdabība. Tieši tādā skatījumā tika demonstrēti latviešu, baltkrievu, krievu un ukraiņu tērpi, to īpašības un kopīgais raksturojums.
Baltkrievu tērpam ir kopīgas saknes ar krievu un ukraiņu tautas tērpiem un tas tika veidots uz latviešu, lietuviešu, poļu, krievu un ukraiņu tradīciju pamata, tomēr baltkrievu tērps atšķiras ar savu īpatnību un ir patstāvīga parādība, ir dažādas noformēšanas tehnikas. Tas ir izšuvums, rakstu aušana, mežģīnes, aplikācija. Kaut Baltkrievija nav tik liela valsts, taču tajā var sastapt 22 tautas tērpa variantus 6 reģionos – Centrālajā Baltkrievijā, Austrumu un Rietumu Poļesjē, Poņomaņjē, Naddviņjē un Pridņeprovjē. Pārsvarā reģionālās atškirības ir redzamas tērpa detaļās, ornamenta motīvos un sižetos, tērpa daļu nesāšanas veidos, kā arī krāsu gammā. Tāpēc pagātnē pēc tērpa varēja saprast no kurienes nāk cilvēks, viņa ģimenes stāvokli un aptuvenu vecumu.
Katra delegācija demonstrēja savus tērpus un pavadīja ar detalizēto stāstījumu. Vakara saimnieki parādīja video prezentāciju par baltkrievu tērpu dažādību, pabija dizaineru lomā un parādīja defile ne tikai fabrikas modeles, bet arī pašizveidotus tērpus pēc savām skicēm. Līvānu delegācija demonstrēja slāvu tērpus, dažus no tērpiem šuva paši dalībnieki.
Daugavpils delegācija piedāvāja apskatīt savus tērpus. BKC vadītāja Žanna Romanovska demonstrēja Vitebskas reģiona vēsturiskās rekonstrukcijas tērpu un sīkāk pastāsīja par vīriešu un sieviešu tērpu ansambļiem. Sieviešu tērpā tika iekļauti: krekls, svārki, priekšauts, josta, bezpiedurkņu jaka un galvassega. Kreklu (kašuļa) šuva no lina auduma. Piedurkni, plecus, apkakli un aproces rotāja ar austiem vai izšūtiem rakstiem no sarkanas vai sarkanmelnas dzijas. Svārki (spadnica) bija vilnas vai no līna, atšķirās ar krāsu un rakstu daudzveidību (rūts, līnijas). Baltu līna priekšautu rotāja ar bārkstīm vai mežģīnēm. Bezpiedurkņu jaka (gorset) ir daļa no svētku tērpa, izgatavoja no fabrikas audumiem (zīds, samts, brokāts), rotāja ar uzšuvem. Tērpa sakrālais elements ir josta. Tā varēja būt gan austa, gan pīta vai adīta, ar dažādu krāsu gammu un rotāta ar ornamentu. Tieši vietā skanēja baltkrievu literatūras klasiķa Maksima Bogdanoviča dzeja “Sluckie tkačihi” baltkrievu valodā BKC metodiķes Marijas Pometjko izpildījumā, savukārt, kultūras projektu vadītāja Anastasija Lukašenoka izlasīja šo dzeju tulkojumā latviešu valodā.
Jāatzīmē, ka tērpu demonstrējumus, stāstus par tiem papildināja muzikālie priekšnesumi. Muzikālus sniegumus piedāvāja svētku saimnieki – Jēkabpils ansamblis “Zaviruha”, kā arī viesi: vokālais ansamblis “Praļeski” no Daugavpils un Līvānu slāvu biedrības “Uzori” pārstāvji.
Baltkrievu kultūras centrs izsaka vislielākus pateicības vārdus baltkrievu biedrības “Spatkanne” priekšsēdētājai Valentīnai Doroščonokai par tāda nozīmīga pasākuma organizēšanu, par laipnu uzņemšanu, jo Daugavpils un Jēkabpils baltkrievus saista senas un ciešas partnerattiecības.
Informāciju sagatavoja:
Baltkrievu kultūras centrs
