„Baltkrievu nama” viesus sagaida īpašnieki- Aļesj un Alesja. Viņi ir ģērbti baltkrievu svētku tērpos.
Tajos laikos cilvēki bija tuvu dabai, tieši tāpēc apģērba izgatavošanas procesā viņi izmantojas naturālus dabas materiālus. Audumus veidoja no vilnas, kaņepēm, nātrēm, un protams, lina. Zemnieki lietoja tikai savus izgatavotos audumus un mācēja aust dažādus audumus ar sarežģītiem pinumiem. Zemnieki paši iemācījās krāsot audumus, ar garozu un koku pumpuriem, lauku ziediem, koku saknēm, zālēm un ogām.
Tradicionālais baltkrievu vīriešu tērps sastāv no krekla, biksēm, jostas, cepures un pastalām. Zemnieku apģērbu veidoja no lina, to audzēja savā saimniecībā, apstrādāja, auda un balināja.
Krekli pārsvarā bija baltā krāsā. Nēsāja virsū biksēm un sajoza ar krāsainu jostu. Apkakli, uzmavu un krekla leju rotāja izšuvums vai prievīte. Jostai bija maģiskas un aizsargājošas īpašības. Baltkrievu jostu rotāja ģeometriskie ornamenti- robi, kvadrāti, svītras. Bikses izgatavoja no vienāda lina auduma, no pusvilnas auduma. Pastalas auda no lūka, vīnogulāja vai kaņepāja. Tās vilka uz kājautiem, pie kājām sēja ar kaņepāja vai vīnogulāja virvēm. Vasarā baltkrievu vecis nēsāja „briļ”- salmu cepuri ar platām malām.
Tradicionālais baltkrievu sieviešu tērps sastāv no krekla, kas izšūts uz apkakles un piedurknēm, svārkiem, priekšauta, bezpiedurkņu jakas un galvassegas. Kreklu šuva no balta lina auduma. Uzpleči, apkakle, piedurknes, dažreiz apkakles un kreklu apakšmalas tika izšūtas ar ģeometriskiem rakstiem- zvaigznītēm, rombiem, kvadrātiem, trjstūriem. Svārki bija plati. Vasaras svārkus izgatavoja no lina, bet ziemas no vilnas. Kreklam virsū sievietes bieži ģērba bezpiedurkņu jakas- vestes. Sieviešu tērpa svarīgais elements ir priekšauts. Priekšauts izpilda aizsargfunciju sadzīvē, kā arī ir obligāts svētku tērpā. Sieviešu galvasautiem bija gan sociālā gan ieražu nozīme. Pēc to veidiem varēja noskaidrot ģimenes stāvokli, sievietes vecumu, kā arī materiālo stāvokli. Jaunas meitenes nēsāja vainagus, šauras krāsainas lentes, bet vecākas sievietes slēpa matus zem mices, virsu ģērbjot lakatu. Zemnieku ģimenēs sievietes pārsvarā nēsāja apavus, kas izgatavoti no koku mizām, lūka, vīnogulāja vai kaņepāja, turklāt, aukstajā laikā nēsāja pastalas. Sieviešu kurpītes nēsāja tikai svētkos vai bagātākajās ģimenēs.
Baltkrievu ikdienas apģērbs atšķīrās no svētku apģērba ar praktiskumu un tumšās krāsas audumiem.