2022.gada 13.aprīlī Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā (BKC) turpinājās pētnieciskās akcijas “Manas ģimenes artefakti” sērija ar mājsaimniecības un lauksaimnieciskās ražošanas priekšmetu piemēru.
Šis ir jau ceturtais pētnieciskais pasākums, kura mērķis ir izzināt Daugavpils baltkrievu etnisko un nacionālo identitāti. No viņu personīgās kolekcijas, kā arī no BKC muzeja “Baltkrievu māja” krājuma speciāli šim notikumam tika atklāta izstāde, kurā tika prezentēts daudz autentisku darba, mājsaimniecības un ražošanas priekšmetu.
Pēc tradīcijas, pasākumu atklāja Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska, atzīmējot: “Darba un ražošanas priekšmeti bija katras zemnieku ģimenes neatņemama sastāvdaļa, kas nepieciešama tās izdzīvošanai. Mūsu senči vai nu darināja tos ar savām rokām, vai pelnīja naudu un pirka”. Vissvarīgākā vērtība, protams, bija maizei. Koka lāpsta un abra – ar to palīdzību Vitebskas apgabala Pastavu rajonā tika cepta smaržīga maize visai ģimenei. Tolaik ģimene tika uzskatīta par pārtikušu, ja mājā bija šujmašīna. Vecmāmiņas dāvātā podoļskas šujmašīna joprojām reizēm tiek lietota un ir labā darba stāvoklī.
No vecāku mājām daudzi līdzi uz Daugavpili atveda visdažādākos priekšmetus un darbarīkus, lai gan tie jau vairs nebija pavisam jauni, bet lieliski palīdzēja visu apgūt un izdzīvot jaunajā vietā. Gaļina Sontocka (Grodņas apgabals) prasmīgi tika galā ar vērpjamo ratiņu – parādīja, kā senatnē vērpa dziju, no kuras pēc tam uz stellēm (krosni) auda pārklājus, roku dvieļus, galdautus, celiņus utt.
Tāpat no Grodņas apgabala Marija Pometjko atveda dzijas tīšanas rīku, uz kura vēl ir saglabājušies lina diegi, kurus vairāk nekā pusgadsimtu atpakaļ uztina strādīgās mātes rokas. Saglabājies arī mammas metāla rievotais dēlis drēbju mazgāšanai ar rokām (praļka), un neliela, no laika nomelnējusi abra, kurā vecmāmiņa glabāja dzērvenes un brūklenes.
Baltkrievu senči dzīvoja ne pārāk bagāti. Lai izdzīvotu, ciemā ļoti daudz un smagi strādāja. Vienmēr centās, lai kopā ar maizi būtu arī gaļa un piens, katra ģimene audzēja govis, cūkas, mājputnus. Izkapts, grābekļi, grozi, sviesta kuļmucas, formiņas sviesta pārdošanai, liela rīve kāpostiem un daudz kas cits, ko izmantoja sadzīvē, tika prezentēts izstādē.
Jurijs Golovko parādīja mātes pirmskara koka skaitīkļus un lodlampu, ar kuras palīdzību apstrādāja cūkas Ušaču rajonā. Divas reizes gadā, Ziemassvētkos un Lieldienās, bija pieņemts sagatavot gaļas krājumus.
Gaļina Karoļ no Braslavas rajona atveda tēta kreklu. Viņa vēl joprojām atceras skruļļainos ēvelētos koka atgriezumus un neatkārtojamo tikko ēvelētā koka smaržu.
Viktors Gribovs atcerējās 1940-tos gadus. Viņam ir saglabājusies ar kāju vadāmā šujmašīna “Zinger” no Vitebskas – burtiskā nozīmē ģimenes barotāja, ar kuras palīdzību izdevās pārdzīvot drausmīgo kara laiku. Mamma bija laba šuvēja. Šūtās lietas mainīja pret maizi. Viktors Borisovičs vēl joprojām atceras, kā dārgie, mazie maizes gabaliņi bērniem bija garšīgāki par šokolādi.
Profesionāls drēbnieks bija arī Innas Vaļuško tēvs. Zem “Zinger” šujmašīnas viņa, var tā teikt, uzauga. Bet smagais gludeklis, kuru parādīja auditorijai, bija neatņemams ģimenes atribūts, kurš kara laikā tika slēpts un vēlāk ļoti rūpīgi glabāts.
Odu ar vēsturisko ievirzi pastāstīja Daugavpils novadpētnieks, pilsētas vēsturiskā kluba loceklis, kaislīgs senlietu kolekcionārs Nikolajs Pavlovičs. Viņš demonstrēja visdažādāko formu, izmēru, svara, izcelsmes valstu bagātāko gludekļu kolekciju. 1950-to gadu komandējuma čemodāna rokturis ar vadu kalpoja par mini-gludekli. Tajā, kā burvju mākslinieka kastē, atradās vieta čuguna, misiņa, vara un pat gāzes gludekļiem no Amerikas, Indijas, Ķīnas, Šveices. Tie tika lietoti dažādiem mērķiem: no parasta lina gludināšanas līdz elegantām mežģīnēm, cepurēm, svārkiem – plisē. Ne mazāku interesi izraisīja lādīte fokusu rādīšanai no kareļas bērza, misiņa rotājumi zirga iejūgam, akmens āmurs no silīcija govs tesmeņa masāžai.
Nākamais, pētnieciskās akcijas “Manas ģimenes artefakti” noslēguma posms norisināsies Baltkrievu kultūras dienu ietvaros 2022.gada 23.maijā plkst. 17.00 un būs veltīts sakrālajam mantojumam. Pievienojieties!
Informāciju sagatavoja:
Marija Pometjko,
Baltkrievu kultūras centra metodiķe
