2020.gada 21.februārī Starptautiskajā dzimtās valodas dienā Daugavpils Baltkrievu kultūras centrs (BKC) pirmo reizi organizēja un vadīja starptautisko konferenci “Baltkrievu lasījumi: Valoda. Grāmata. Izglītība”, kurā piedalījās zinātnieki un pētnieki no Latvijas un Baltkrievijas. Rezultāts pārsteidza visas cerības.

Jauna tradīcija dzimtās valodas dienai

            Konferences “Baltkrievu lasījumi” mērķis ir Latvijas un Baltkrievijas kultūras sakaru, baltkrievu diasporas Latvijā vēstures izzināšana, sakaru nostiprināšana ar zinātniekiem un pētniekiem, kuri strādā šajos virzienos. Par to savā runā teica BKC vadītāja Žanna Romanovska. Viņa izteica cerības, ka šis pasākums kļūs par tradīciju Starptautiskajā dzimtās valodas dienā.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis atzīmēja BKC un baltkrievu biedrības “Uzdim” aktivitāti interesantu pasākumu rīkošanā un novēlēja konferencei panākumus.

Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāta Daugavpilī konsuls Nikolajs Romankevičs uzsvēra nozīmi divu valstu kultūras mantojuma izzināšanai un pauda cerības uz to, ka pirmā konference gūs arī turpmāko attīstību.

Vēsturiski starp Latviju un Baltkrieviju eksistē cieši sakari, tajā skaitā arī kulturoloģiskie, un tie, diemžēl ir maz izzināti. To atzīmēja daudzi zinātnieki un pētnieki, kuri piedalījās konferencē. Viņu ziņojumu tēmas ļāva izvirzīt “Baltkrievu lasījumu” apakštēmu: valoda, grāmata, izglītība.

Aizraujoši pētījumi, interesanti ziņojumi

Ziņotāju no Minskas, Vitebskas un Daugavpils uzstāšanās jau no pirmajām minūtēm izraisīja neviltotu interesi. Klausītāji no paša sākuma un visas piesātinātās  konferences programmas garumā uzzināja daudz jauna un interesanta.

Piemēram, daudziem par atklājumu kļuva tas, ka latgaliešu ābecei ir baltkrievu saknes, bet baltkrievu ābeci drukāja Latvijā. Par to aizraujoši stāstīja Baltkrievijas Nacionālās bibliotēkas ģenerāldirektora vietnieks Alesj Suša (Minska). Viņš pastāstīja par latgaliešu rakstniecības izveidi, par bagātīgo baltkrievu, latgaliešu, latviešu grāmatu mantojumu, pie tam atzīmējot, ka baltkrievi vienmēr palīdzēja latviešiem, bet latvieši baltkrieviem grāmatu iespiešanā. Starp citu, Mihaila Rota, kurš ir no Dagdas, tā ābeces tika iespiestas un pārizdotas Viļņā un Polockā. Īpašu uzmanību A.Suša veltīja visiem pazīstamā baltkrievu apgaismotāja Franciska Skorinas grāmatu mantojuma atgriešanas tēmai un prezentēja faksimilisku daudzsējumu grāmatu izdevumu, kuru izdeva Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka.

Par baltkrievu skolām izglītības sistēmā, starpkara periodā Latvijā, vēstīja Daugavpils Universitātes (DU) vēstures katedras profesore Irēna Saleniece. Šodien liekas neiespējams, ka tālajā 1920. gadā, tikko izveidotajā jaunajā valstī darbojās likums par izglītību, kas ņēma vērā iedzīvotāju visu etnisko grupu intereses. 1925.gadā Latvijā strādāja 37 baltkrievu skolas un ģimnāzijas!

Valsts izdalīja finansējumu no izglītības kopējā budžeta proporcionāli valsts iedzīvotāju procentu sastāvam. Baltkrievu skaits bija gandrīz 2%. Tāds bija arī skolu dotāciju apjoms.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītāja Valentīna Slavkovska rādīja statistikas datus par Daugavpils baltkrieviem, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitīšanas datiem. Pirmo reizi visus saskaitīja 1897.gadā un par baltkrieviem sevi nosauca 2%. 1935.gadā baltkrievu skaits sasniedza 3%, bet 1959.gadā skaits palielinājās līdz 6%. Bums notika 1995.gadā, kad Daugavpilī saskaitīja 9,04% baltkrievu, bet šobrīd dzīvo 7%.

Daugavpils Universitātes profesors, vēstures doktors Henrihs Soms speciāli konferencei internetresursā Latgales dati izveidoja sadaļu “2020:Pirmie baltkrievu lasījumi”, kurā var atrast informāciju par reģiona notikumiem un baltkrievu diasporas personībām dažādos gados.

No filoloģijas doktora Valentīna Lukaševiča ziņojuma “Rainis – baltkrievu kultūras aizstāvis” klausītāji atklāja sev citādu dzejnieku. Deputāts Rainis no Saeimas tribīnes atbalstīja autoritāro baltkrievu sabiedrisko darbinieku Konstantīnu Jezovitovu, kurš vinnēja tiesu strīdā ar pazīstamo latgaliešu sabiedrisko darbinieku Franci Kempu, kurš necienīgi atsaucās par baltkrieviem, dzīvojošiem Latvijā.

Vēstures maģistrs, Daugavpils Universitātes vēstures katedras pasniedzējs Dmitrijs Oļehnovičs aizskāra dažus aspektus no baltkrievu ikdienas dzīves Latvijā, Otrā pasaules kara laikā, pēc okupācijas preses materiāliem. Nacisti izdeva avīzes krievu valodā. Atkal bija atvērtas mazākumtautību skolas. Baltkrievi bija apolitiski, izolēti, visvairāk cieta mobilizējoties darbam Vācijā. 

Filozofijas zinātņu kandidāts, docents, Vitebskas Valsts Tautu draudzības ordeņa medicīnas universitātes sociāli humanitāro zinātņu katedras vadītājs Svjatoslavs Kuļiks savā priekšnesumā vērsās pie kultūru arhetipu problēmas baltkrievu un latviešu kultūrā.

Maksims Koroļovs (Vitebskas medicīnas universitāte) stāstīja par “Latviešu ietekmi uz katoļu reliģiskuma saglabāšanu un attīstīšanu BSSR”. Daļa konferences klausītāju labi atceras tos laikus, kad ticīgie cilvēki brauca no Baltkrievijas uz Latviju uz dievkalpojumiem, lai kristītu bērnus u.c., jo viņu teritorijā nestrādāja baznīcas.

Andrejs Gerbergs (Vitebskas medicīnas universitāte) savā ziņojumā stāstīja par latviešu apmetnēm Vitebskas guberņā XIX-XX gadsimtu robežā. Migrējošie latvieši dzīvoja sādžās, blakus baltkrieviem un kaimiņi vēroja citas tautas tradīcijas: kā skan tās valoda, kā tiek veidota ģimenes sadzīve, kādus ēdienus ēd, kādu apģērbu nēsā, kādus svētku svin, kādas dziesmas dzied. Tādā veidā tika veidots kultūru dialogs.

Alena Izergina (Baltkrievijas Republikas Nacionālās zinātņu akadēmijas baltkrievu kultūras, valodas un literatūras pētījumu centrs) dalījās savos pētījumos par baltkrievu skolu izglītības jautājumu, kā faktoru baltkrievu ārzemju etniskās identitātes saglabāšanai, uz baltkrievu sabiedrības piemēra Lietuvā.

Savukārt, Daugavpils 16. vidusskolas audzēknis un baltkrievu kultūrizglītības biedrības “Uzdim” loceklis Valerijs Meduņeckis prezentēja darbu par Daugavpils un Vitebskas sadarbību, kā veiksmīgu sadraudzības pilsētu piemēru.

Pēc konferences ziņojumu materiāliem tiks izdots krājums. Organizatori cer rīkot “Baltkrievu lasījumus” ik gadu, kuri iesaistīs zinātniekus ne tikai no Baltkrievijas un Latvijas, bet arī no citām valstīm, kuri pēta baltiešu – baltkrievu sakarus.

Baltkrievu diktāts Baltijā

Tā kā konference notika Starptautiskajā dzimtās valodas dienā “Baltkrievu lasījumu” ziņotāji un klausītāji piedalījās diktāta rakstīšanā baltkrievu valodā.

Šogad online formātā diktātu vienlaicīgi rakstīja trijās Baltijas valstīs: Latvijā – Jankas Kupalas Rīgas baltkrievu pamatskola, Daugavpils Baltkrievu kultūras centrs un biedrība “Uzdim”. Jēkabpils baltkrievu biedrība “Spatkanne”; Igaunijā – baltkrievu biedrība Tallinā; Lietuvā – F. Skorinas Viļņas baltkrievu ģimnāzija, Klaipēdas un citu pilsētu sabiedriskās organizācijas. Kopā ar ārzemju baltkrieviem savus spēkus filoloģijā mēģināja arī Baltkrievijas diplomāti.

Tekstu no Viļņas diktēja Nacionālās kinostudijas “Belarusfilm” vadošais kinoaktiera teātra studijas aktieris Artjoms Davidovičs. Visi cītīgi rakstīja vārdus dzimtajā valodā. Teksts bija veltīts rakstnieka Vladimira Korotkeviča daiļradei, šogad tiks svinēta rakstnieka jubileja. Novērtējiet domas dziļumu: “Rakstnieks spēj nodrošināt ķēdes nedalāmību starp pagātni, tagadni un nākotni un nosargāt cilvēkus no kļūdām un nelaimēm”.

Tagad visi diktāta dalībnieki ar nepacietību gaida rezultātus.

Pie Polockas grāmatu iespiedēja

Konferences programma bija daudzveidīga, piesātināta un interesanta. Visus bez izņēmuma: dalībniekus, klausītājus, studentus aizrāva animācijas programma “Pie grāmatu iespiedēja”. To rādīja Polockas vēsturiskā tērpa tautas teātris “Полоцкі зьвяз” un sabiedriskā apvienība “Iniciatīvu integrācija”.

Katram bija iespēja izveidot zīmējuma nospiedumu, kā senos laikos to darīja tipogrāfiju darbinieki. Par piemiņu to varēja paņemt līdzi, jo tas ir aicinājums apmeklēt veco un brīnišķīgo Polocku, jo tīstoklī ir rakstīts: “Запрошаемы в место Полоцк, где София Святая светло на душу розливае, а Евфросиния премоцную ахову чинит. Тут покой денным суетам и роботам даемы, праздники и святы ладим”.

Izstāde par Vladimiru Korotkeviču

            Konferences “Baltkrievu lasījumi” ietvaros tika atklāta ceļojošā literārā izstāde par Vladimira Korotkeviča (1930 – 1984) daiļradi no Valsts baltkrievu literatūras vēstures muzeja fondiem (Minska), ar kuru BKC ir parakstīta sadarbības vienošanās.

“Biju. Esmu. Būšu…” («Быў. Ёсць. Буду…») – tā saucas V. Korotkeviča dzeja, dzejas krājums, un tā tiek nosaukta arī izstāde par klasiķa dzīvi un daiļradi. Par to profesionāli, emocionāli un aizraujoši  stāstīja muzeja darbiniece Olga Guļeva. Viņa atzīmēja, ka savos darbos rakstnieks veidoja dzimtās zemes hroniku, par ko vēsta viņa vārdi: “Bez vēsturiskā romāna, vēstures literatūras kopumā nevar pamosties nācija, jo ja nav nācijas bez vēsturisma sajūtām, bez mierīga lepnuma un vienkārši pašcieņas…”.

Izstāde par talantīgu baltkrievu rakstnieku, dzejnieku, dramaturgu, literāro kritiķi, scenāristu un publicistu, tulku, vienu no spilgtākajām XX gadsimta baltkrievu literatūras figūrām – Vladimiru Korotkeviču būs pieejama apskatei BKC līdz 2020.gada 31.martam.

Iepriekš stāstītājam, Vjačeslavs Telešs – pedagogs, sabiedriskais darbinieks, viens no baltkrievu skolas Rīgā dibinātājiem, Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” priekšsēdētājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris bija nosūtījis konferencei savu ziņojumu par tēmu “Vladimirs Korotkevičs un viņa daiļrades ietekme uz Latvijas baltkrievu pašidentitāti”. Viņš iepazinās ar rakstnieku 1976.gadā, kad Korotkevičs bija Jūrmalā. Sākās sarakste, bija arī tikšanās. “Es saņēmu no Vladimira Korotkeviča 9 viņa grāmatas ar ļoti nozīmīgiem man parakstiem – baušļiem, kuri mani iedvesmo strādāt Tēvzemes labā”, dalījās ar savām dārgajām atmiņām V.Telešs. 

Ēnu teātris un zīmējumu konkurss

       Rakstnieks V.Korotkevičs ļoti mīlēja ciemoties Latvijā, kur viņam bija daudz draugu un kurai viņš veltīja “Dzintaru valsts pasakas”. Tā ir eseja, liriskais apcerējums par Latviju, kuras pamatā ir iespaidi un reālie notikumi, un tos maina pasakas par latviešu zemi; rakstīti poētiski un alegoriski, ar humoru un cieņu.

Izrādes “Pasaka par sudraba gailīti” pēc “Dzintaru valsts pasakas” motīviem ēnu teātra formātā iestudēja teātra studija “Pauļinka”. Pasaka stāsta par skumju mīlestību, par jūtīgu Gaiļa sirdi, kurš dzirdēja zemes dziesmu un izglāba sava Lata meistaru no dedzināšanas ugunskurā; viņš līdz pat šim brīdim vēro Rīgas kārtību no Sv.Pētera baznīcas torņa, vienmēr gatavs ar labo vinnēt ļauno. Apbrīnojumi aizrautīgo priekšnesumu visi skatījās aizturot elpu.

“Dzintaru valsts pasakas” – bērnu zīmējumu konkursu par šo tēmu rīko Baltkrievu kultūras centrs. Piedalīties var skolēni vecumā no 7 līdz 15 gadiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Darbus var izpildīti uz papīra A3 vai A4 formātā, jebkurā grafiskajā tehnikā. Zīmējumus jāiesniedz līdz 1.novembrim, iesniedzot vai nosūtot uz Baltkrievu kultūras centru Daugavpilī (Alejas iela 68, Daugavpils, Latvija, LV-5401). Elektroniskā veidā darbi netiks pieņemti. Konkursa noslēgums, apbalvošana un zīmējumu izstādes atklāšana notiks novembrī, V.Korotkeviča dzimšanas dienā.

Muzikālu noformējumu pasākumā nodrošināja radošie ansambļi “Kupaļinka”, “Praļeski’  un “Spadčina”. Sirsnīgās dziesmas par dzimto valodu, dzimteni organiski iekļāvās konferences tēmā un loģiski noslēdza interesanto pasākumu.

Informācija sagatavota:

Baltkrievu kultūras centrs

 

 

 

Tuvākie notikumi

<<  Augusts 2020  >>
 Pi  Ot  Tr  Ce  Pi  Se  Sv 
       1  2
  3  4  5  6  7  8  9
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      

Партнеры

kultura.daugavpils.lv

http://latvia.mfa.gov.by/ru/daugavpils/

uzdim.lv

http://www.kultura.by/page/respublikanski-tsentr-natsyyanalnykh-kultur

http://www.belorus.lv

 

http://braslav.vitebsk-region.gov.by/ru/culture/

http://miory.vitebsk-region.gov.by/ru/culture/

http://smorgon.gov.by/ru/social/culture

http://polotsk.vitebsk-region.gov.by/index.php/ru/

http://zelva.grodno-region.by/ru/social/culture

http://glubokoe.vitebsk-region.gov.by/ru/kult-glubokoe/

 


http://www.knab.gov.lv