2017.gada 24.martā Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā (BKC) notika literārais vakars, veltīts 110. gadadienai kopš baltkrievu dzejnieces, rakstnieces, folkloristes Valentīnas Kozlovskas dzimšanas un veltīts Starptautiskajai teātra dienai. Skatītāji atklāja jauno vārdu Latvijas starpkaru perioda baltkrievu literatūrā un noskatījās izrādes “Ziemassvētku vakarā” pirmizrādi, teātra studijas “Pauļinka” iestudējumā. Nākamajā dienā, 25.martā Latvijā atcerējās deportāciju un komunistiskā genocīda upurus, kuru skaitā bija krieviete Valentīna Kozlovska, kura Latvijas zemē kļuva par baltkrievu rakstnieci, bet mieru atrada Baltkrievijas zemē kā Latvijas spiedze... Reabilitēja pēc nāves.

Kas viņa ir – Valentīna Kozlovska? Uz šo jautājumu diez vai spēs atbildēt daudzi baltkrievi, jo talantīgas dzejnieces un rakstnieces V.Kozlovskas vārdu, kura rakstīja baltkrievu valodā 1920.gados Latvijā, zina tikai šaurs novadpētnieku skaits, bet lasītāju auditorija atklāja šo vārdu nesen. 2016.gadā tika izdota grāmata “Pētera Sokola un Valentīnas Kozlovskas atlasītie darbi”, kuru sastādīja rakstnieki Mihails Kozlovskis un Sergejs Paņizņiks. Šie rakstnieki saglabā nepelnīti aizmirsto Latvijas baltkrievu izcelsmes literātu vārdus.

Valentīna Kozlovska (Ljasnaja Kvetka) – dzimusi Latvijā. Mācījās Ludzas krievu skolā, kuru vēlāk pārveidoja par baltkrievu ģimnāziju. Ģimnāzijā Valentīnu aizrāva baltkrievu kultūra, pievienojās nacionālajai kustībai, vāca folkloru, sāka rakstīt dzeju un prozu baltkrievu valodā. Kad Ludzas ģimnāziju aizvēra, Valentīna Kozlovska turpināja mācības Daugavpils Valsts baltkrievu ģimnāzijā, kuru pabeidza pēc gada, 1926.gadā. Rīgā mācījās skolotāju kursos. 20 gadu vecumā V.Kozlovska strādāja par ārstu. Valentīnas Kozlovskas dzīve bija traģiski spilgta un īsa – viņa izcēlās, apgaismoja literārās debesis un 30 gadu vecumā aizgāja nebūtībā...

V.Kozlovskas dzeja tika publicēta Latvijas starpkaru perioda izdevumos: krājumā “Першы крок”, žurnālā “Ластаўка”, “Школьная праца” un “Беларуская школа ў Латвіі”, avīzē “Голас беларуса”.  Mēģināja sevi tulkotājas lomā. Līdz mūsdinām saglabājās Raiņa dzeja “Дзецям цемры”, kuru viņa iztulkoja baltkrievu valodā. 

Izrādi pēc stāsta “Ziemassvētku vakarā” parādīja teātra studija “Pauļinka” (vadītāja Inessa Kozlovska). Svētku atmosfēru palīdzēja izjust ansamblis “Praļeski”. Uz 15 minūtēm skatītāji nonāca baltkrievu ciemā, kur jaunās meitenes sapņoja par precībām un zīlēja uz laimi. Lomās: Mihasj – Jevģenijs Vasjukevičs, Geļka – Inessa Kozlovska, Kasja- Arina Sunopļa, Marisja – Anna Semjonova. Par apbalvojumu māksliniekiem kļuva dāsnie skatītāju aplausi.

Vakarā skanēja Valentīnas Kozlovskas dzeja. Dzejnieks, Baltkrievijas Rakstnieku savienības loceklis Staņislavs Volodjko veltīja V.Kozlovskai dzeju “Ljasnaja Kvetka”.

Noslēdzot Valentīnas Kozlovskas literāri-teātrālo piemiņas vakaru  Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska citēja Baltkrievijas tautas dzejnieka Nila Gileviča dzeju, veltītu aizmirstiem literatoriem:

“Мы вернем мужна і без слёз,

Іх душы з небыцця.”

Informāciju sagatavoja:

Baltkrievu kultūras centrs,

t. 654 24695, 20374840, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., www.bkc.daugavpils.lv ,

Daugavpils, Smilšu iela 92,

Kultūras pils, BKC, 305.-306.kab.